1. aprī­lī plkst. 14.00 Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā tika atvēr­ta mul­ti­me­diā­la izstā­de “Tau­tas­dzies­mu teicējas.1991”, kas tur­pi­na savu ceļu Latvijā.

Ekspo­zī­ci­jas satu­rā ir reži­so­res Daces Micā­nes-Zālī­tes un video ope­ra­to­ra Vies­tu­ra Graž­da­no­vi­ča vei­do­tas 8 fol­klo­ras ekspe­dī­ci­ju fil­mas un foto­māk­sli­nie­ka Jāņa Dei­na­ta tau­tas­dzies­mu tei­cē­ju fotoportreti.

Mul­ti­me­diā­lās izstā­des “Tau­tas­dzies­mu teicējas.1991” māk­sli­nie­cis­kā vadī­tā­ja, reži­so­re Dace Micā­ne-Zālī­te ir Lat­vi­jas Uni­ver­si­tā­tes Huma­ni­tā­ro zināt­ņu lat­vie­šu fol­klo­ris­ti­kas dok­to­ran­te. Pro­mo­ci­jas dar­ba tēze ir tau­tas­dzies­mu tei­cē­jas un fol­klo­ras ekspe­dī­ci­ju kino valoda.

Ide­jas aizsākums

Fil­mu ope­ra­to­ram Andrim Sla­pi­ņam pie­der ide­ja mul­ti­me­diā­lā for­mā­tā doku­men­tēt tau­tas­dzies­mu tei­cē­jas vēs­tu­ris­ku noti­ku­mu grie­žos. Toreiz ide­jas rea­li­zā­ci­jai bija labs pamats, jo Rīgas Video­centrs bija apgā­dāts ar augst­vēr­tī­gu tehniku.

Pirms sākās ekspe­dī­ci­jas jan­vā­ra Bari­kā­žu lai­kā Andri Sla­pi­ņu nošā­va Bas­tej­kal­nā, un viņa ide­ju tur­pi­nā­ja reži­so­re Dace Micā­ne, pie­ai­ci­not Vies­tu­ru Graž­da­no­vi­ču fil­mēt un Jāni Dei­na­tu fotog­ra­fēt, kā arī fol­klo­ras ekspe­dī­ci­ju ska­ņu reži­so­ra ierak­stus vei­ca Ģirts Gaiķis.

No 1991. gada jan­vā­rim līdz 1991. gada sep­tem­brim ekspe­dī­ci­ju gru­pa savā­ca bagā­tī­gu mate­riā­lu. Pēc 31 gada to satiek ska­tī­tājs mul­ti­me­diā­lā izstā­dē “Tau­tas­dzies­mu teicējas.1991”.

  1. aprī­lis. Izstā­des atklāšana

Izstā­des atklā­ša­nā kopī­gi noska­tī­si­mies vienu no 8 fol­klo­ras ekspe­dī­ci­ju fil­mām – “Hel­mi Stal­te – līvu vēja balss”, kura tika fil­mē­ta 2019. gada ekspe­dī­ci­jā Košra­gā. Vēs­tu­ris­ki 1991. gadā fil­mē­tas un fotog­ra­fē­tas ir vienā no lībie­šu cie­miem tei­cē­jas māsas Irma Cer­ba­ha un Frī­da Žaga­re no Ses­ku cie­ma mājām “Jaunsmil­ti­ņi”.

Jurģa die­nas un pava­sa­ra noska­ņa būs kopīgs spē­ka brī­dis lai­kā, kad cil­vē­ki pasau­lē mek­lē sadar­bī­bu cīņai pret nozie­dzī­go Puti­na agre­si­ju un geno­cī­du pret ukrai­ņu tau­tu, sniedz atbal­stu Ukrai­nas karā pie­mek­lē­tiem bēgļiem. Mūsu tau­ta ir pie­dzī­vo­ju­si divos pasau­les karos bēgļu gai­tas un mums nav sve­šas šīs sajū­tas. Tau­tas­dzies­mu tei­cē­jas savās dzies­mās gla­bā tau­tas dzī­vo atmi­ņu un to būtis­ko, ko nodod jau­na­jām paaudzēm.

Tāda ir arī Hel­mi Stal­tes mūža misi­ja, viņas dzim­tā tur­pi­nā­tā un līvu un lat­vie­šu tau­tu dzies­mās paus­tā pasau­les kār­tī­ba – par māti, par savas zemes sar­gā­ša­nu, par garī­go pasau­li, kas cil­vē­kam nāk tal­kā grū­tos brī­žos, né tikai svēt­kos. Lat­vi­jas Atmo­das lai­ka balss nav iedo­mā­ja­ma bez Hel­mi Stal­tes, Dai­ņa Stal­ta un “Skan­de­nie­ku” bal­sīm, kas ar dzies­mu vēra vār­tus atkal brī­vai Latvijai.

Izstā­des atvēr­ša­nā Hel­mi Stal­te ir gai­dī­ta goda vieš­ņa. Tā būs tik­ša­nās ar fol­klo­ris­ti, līvu kul­tū­ras tra­dī­ci­ju sar­gā­tā­ju un fol­klo­ras kopas “Skan­di­nie­ki” dibi­nā­tā­ju Hel­mi Stal­ti. Fol­klo­ris­te un kul­tū­ras per­so­nī­ba ir dzi­mu­si Āgen­skal­nā, kolce­nie­ku Oska­ra un Mari­jas Stal­tu ģime­nē. Kolkā ir viņas dzim­tas saknes.

Arī mai­jā Lat­vi­jas Repub­li­kas neat­ka­rī­bas atjau­no­ša­nas mēne­sī izstā­de Kolkā Lībie­šu saie­ta namā svei­ci­nās ar tau­tas­dzies­mām, stās­tiem, jo vēs­tu­ris­ki tie­ši tajā lai­kā dzi­ma arī fol­klo­ras ekspe­dī­ci­jas. Tas bija 1991. gadā, kad Rīgas Video­centrs orga­ni­zē­ja fol­klo­ras ekspe­dī­ci­jas, pirms 31 gada tika fil­mē­tas, fotog­ra­fē­tas un audio ska­ņā ierak­stī­tas tau­tas­dzies­mu tei­cē­jas Lat­vi­jas novados.

Izstā­de – ceļo­jums “Tau­tas­dzies­mu tei­cē­jas. 1991” ir vel­tī­jums Lat­vi­jas sim­tga­dei, cil­vē­kiem, kas dzī­vo savā zemē un uztur lat­vie­šu valo­du, tra­dī­ci­jas un kul­tū­ru. Ar fol­klo­ras vāk­ša­nas kus­tī­bu iesā­kās lat­vie­šu nāci­jas apzi­nā­ša­nās jaun­lat­vie­šu perio­dā. Arī Atmo­das laiks dzi­ma ar tau­tas dziesmām.

Izstā­de ir inte­rak­tī­va, doku­men­tā­la un tajā pat lai­kā māk­sli­nie­cis­ka lie­cī­ba par cil­vē­ka dzī­vi. Kā to izdzied lat­vie­šu tau­tas­dzies­mās, godos un gad­skār­tu iera­žu svētkos.

Izstā­des vidi vei­do čet­ru nova­du un čet­ru gada­lai­ku ritms: zie­ma – Lat­ga­le, mūžs; Kur­ze­me – pava­sa­ris, Liel­die­nas, kris­tī­bas, pādes dīdī­ša­na; Vid­ze­me – vasa­ra, Līgo; Sēli­ja – rudens, kāzas.

Izstā­des mēr­ķis un misija

Izstā­de – ceļo­jums “Tau­tas­dzies­mu tei­cē­jas” ir lai­ka zīm­ju krus­tpunkts.

Stāsts ir par lat­vie­šu sie­vie­tēm ar jau sir­mu mūžu. 

Viņas dzied tau­tas dzies­mas, ziņģes, garī­gās dziesmas.

Ekspe­dī­ci­jās fik­sē­ti patie­si, psi­ho­lo­ģis­ki nian­sē­ti portreti. 

Dzī­ves vien­kār­šī­ba, pie­ti­cī­ba, un bla­kus tam krāš­ņa auten­tis­ka kat­ram nova­dam rak­stu­rī­ga tau­tas dzies­mas melo­di­ja, balss.

Dzies­mā aplie­ci­nās dzī­ve un cil­vē­ka gara spēks, kas sta­ro no teicējām. 

Izstā­des iekārtojums

Māk­sli­nie­ce insce­nē­tā­ja San­dra Strē­le un ekspo­zī­ci­jas iekār­to­tājs Rolands Streļčs, Lat­vi­jas vado­šā dizai­na fir­ma YESWECAN, dator­di­zai­na māk­sli­nie­ce Lau­ma Neretniece.

Māk­slas vides vei­do­ša­nai ekspo­zī­ci­jā integ­rē­tas Līvu savie­nī­bas Kol­kas noda­ļas lībie­šu etnog­rā­fis­kās lie­tas un rok­dar­bi, tekstīlijas.

Kopš izstā­des aiz­sā­ku­ma gal­ve­nais atbal­stī­tājs ir LG Elek­tro­nics Lat­via, kas apgā­dā izstā­di ar augst­as izšķirtspē­jas digi­tā­liem 5 ekrā­niem, kas sniedz iespē­ju vien­lai­cī­gi ekrā­nos ska­tī­ties ekspe­dī­ci­ju filmas.

Izstā­de ir par brī­vu līdz 2022. gada 30. maijam