Pie mums ir iespē­jams iegā­dā­ties vācbal­tie­šu juris­ta, dzej­nie­ka, raks­tnie­ka un izde­vē­ja Ulri­ha Her­ma­ņa Gus­ta­va brīv­kun­ga fon Šli­pen­ba­ha grā­ma­tu “Glez­nai­ni ceļo­ju­mi pa Kurzemi”
➡️”Grā­ma­tas “Glez­nai­ni ceļo­ju­mi pa Kur­ze­mi” pir­miz­de­vums, kas laists kla­jā 1809.gadā vācu valo­dā Rīgā un Leip­ci­gā, ir pir­mais pla­šā­kais Kur­ze­mes apraksts, kura autors ir kur­zem­nieks. Aprak­sti nav datē­ti, bet sprie­žot pēc aprak­stu secī­bas un norā­dēm par ceļu, vēs­tu­ris­kiem noti­ku­miem un lai­kap­stāk­ļiem, ceļo­ju­mi veik­ti 1806.gada vasa­rā, un ir iespē­jams izda­līt trīs mar­šu­tus.” (Agris Dzenis)
➡️Viens no šiem mar­šru­tiem ir Dun­da­ga-Kol­ka-Tinģe­res muiža-Sasmaka-Talsi-Renda-Kuldīga.
“Kol­kas cie­mā, kas atro­das bla­kus bākas inspek­to­ra mājai, tuvāk jūrai, iedzī­vo­tā­ji lie­lā­ko­ties ir zvej­nie­ki, taču nevis lat­vie­ši, bet vecās līvu cilts atlie­kas. Viņi runā savā valo­dā, kas ir pil­nī­gi atšķi­rī­ga no lat­vie­šu valo­das, lai gan visi pie­au­gu­šie saprot arī lat­vis­ki. Savu valo­du viņi paši sauc par lībie­šu valo­du. Viņu para­žas un apģērbs ir pil­nī­gi tāds pats kā šīs apkārt­nes lat­vie­šiem, līvi klau­sās diev­kal­po­ju­mus lat­vie­šu valo­dā, tomēr pre­cas tikai savā star­pā un rūpī­gi māca pēc­nā­cē­jiem savu valo­du. Mēdz apgal­vot, ka viņi ir māņ­ti­cī­gā­ki nekā latvieši.”
Nāc cie­mos, iegā­dā­jies grā­ma­tu un uzzi­ni vēl nedzir­dē­tus faktus!
Uz tik­ša­nos Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā!