Lībiešu ciemi

Līvõd kilād

Cie­mi atro­das šau­rā pie­kras­tes jos­lā starp jūru un mežu. Cie­mu vei­do­ša­nās bija cie­ši sais­tī­ta ar pie­kras­tes rel­je­fa īpat­nī­bām (vigām un kan­ga­riem), sena­jiem ceļiem, upēm un val­kiem. Mūs­die­nās šie 12 Zie­meļ­kur­ze­mes cie­mi, kuri ieau­gu­ši apkār­tē­jā pie­kras­tes vidē, vēl arvien ļauj atpa­zīt lībis­ko kul­tū­rai­na­vu ar saudzē­ja­mu vēr­tī­bu.

Lībie­šu cie­miem ir nosau­ku­mi gan lat­vis­ki, gan lībis­ki: Lūž­ņa – Lūž; Miķeļtor­nis – Pizā; Lie­lir­be – Īra; Jaun­ciems – Ūžki­lā; Sīk­rags – Sīkrõg; Mazir­be – Irē; Košrags – Kuoštrõg; Pit­rags – Pitrõg; Saunags – Sǟnag; Vai­de – Vaid; Kol­ka – Kūol­ka; Mel­nsils – Mus­tā­num.

Cie­mu apbū­vi lai­ka gai­tā papil­di­nā­ja un aina­vu vei­do­ja mui­žai, pagas­tam, drau­dzei vai val­stij pie­de­ro­šas būves:

Baz­nī­cas – Kolkā, Pit­ra­gā, Mazir­bē, Lie­lir­bē, Miķeļtor­nī;

Kro­gi – Kolkā, Mazir­bē, Miķeļtor­nī;

Bākas – Kolkā un Miķeļtor­nī; Mācī­tāj­mui­ža – Mazir­bē.

Arī sko­las, mež­sar­gu mājas, robež­sar­gu kor­do­ni, nolik­ta­vas.