Notikumi

Putnu un pavasara modināšana Kolkasragā

Putnu un pavasara modināšana Kolkasragā

Kur­ze­mes pusē lie­lā­kais Lībie­šu man­to­ju­ma die­nas pasā­kums ar putnu modi­nā­ša­nu noti­ka Kol­kasra­gā svēt­dien, 23. mar­tā. Šogad putnus cel­ties aici­nā­ja Kol­kas ansam­blis “Lau­la” (vadī­tā­ja Dzin­tra Tau­ni­ņa), Julgī Stal­te un Lībie­šu bēr­nu un jau­nie­šu nomet­ne – vasa­ras skola…

22.martā Lībiešu saieta namā satikās Zvirgzdiņu dzimta

22.martā Lībiešu saieta namā satikās Zvirgzdiņu dzimta

22.martā Lībie­šu saie­ta namā sati­kās Zvirgzdi­ņu dzim­ta, lai sumi­nā­tu Zel­tu Grīnpu­ka­li (dzim. Zvirgzdi­ņa) viņas 100 gadu jubi­le­jā. Šajā die­nā Zvirgzdi­ņu dzim­ta dāvi­na LSN vēj­rā­dī­tā­ju, kas turp­māk rotās ēkas jum­tu. Vēj­rā­dī­tājs tapis par godu Zel­tas Grīnpu­ka­les tēvam…

Viss par un ap ezi kopā ar dabas pētnieku Vilni Skuju

Viss par un ap ezi kopā ar dabas pētnieku Vilni Skuju

Tā 1. mar­tā dabas pēt­nieks Vil­nis Sku­ja mūs ieve­da ežu pasau­lē. Tagad mēs zinām né tikai to, ka ezim ir 5000 – 7000 ada­tu, kas patie­sī­bā ir pār­vei­do­ju­šies mati, ka mazie ezē­ni pie­dzimst, kai­li, bez attīs­tī­tām ada­tām un daudz ko citu, bet arī to, ka Kolkā né tikai…

Vastalovā jeb Meteņu pasākums

Vastalovā jeb Meteņu pasākums

Par to, ka Kolkā sasto­pa­mas čak­las un rado­šas saim­nie­ces, varē­ja pār­lie­ci­nā­ties ikviens, kurš ses­tdien, 22.februārī, atnā­ca uz Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā rīko­to Vas­ta­lo­vā jeb Mete­ņu pasā­ku­mu. Gal­dā tika cel­tas dažā­das pan­kū­kas. Un kā pie­de­vas pie pan­kū­kām varēja…

Gatavošanas meistarklase kopā ar Sigitu Grīnpukali

Gatavošanas meistarklase kopā ar Sigitu Grīnpukali

Aiz­ver acis, iedo­mā­jies, kā smar­žo tik­ko cepts rau­sis, kas gata­vots no rudzu mil­tiem un pil­dīts ar kar­tu­pe­ļu un bur­kā­nu masu, un pār­liets ar gar­dum gar­do krē­ju­ma un cuku­ra kār­ti­ņu. Saju­ti? Un tā gar­ša! To visu un vēl daudz ko citu 31. jan­vā­rī bija iespē­ja bau­dīt tiem,…

Barikāžu aizstāvju atceres diena

Barikāžu aizstāvju atceres diena

20. jan­vā­rī – Bari­kā­žu aiz­stāv­ju atce­res die­nā – aici­nām pul­cē­ties pie atmi­ņu ugun­sku­ra un pēc tam noska­tī­ties doku­men­tā­lo fil­mu «Pod­nieks par Pod­nie­ku», kurā ietver­ti arī 1991. gada Bari­kā­žu lai­kā filmētie…

Puzuru talka Kolkas Lībiešu saieta namā

Puzuru talka Kolkas Lībiešu saieta namā

20.decembrī dari­nā­jām puzu­rus – puzu­ris, luk­tu­ris, krī­ģis jeb spur­gu­lis ir tra­di­cio­nāls ieka­ra­mais tel­pu rotā­jums, kas gata­vots, uz die­ga save­rot nied­ru, sal­mu vai smil­gu pos­mi­ņus un papil­di­not tos ar ēveļ­skai­dām, dzī­pa­riem, putnu spal­vām un lupa­tu vai papīra…

Biedrības «Domesnes» veidota izstāde «Stāsti no jūras dzelmes»

Biedrības «Domesnes» veidota izstāde «Stāsti no jūras dzelmes»

Uz izstā­des „Stās­ti no jūras dzel­mes” atklā­ša­nu 24. oktob­rī, atzī­mē­jot Kol­kas bākas 140. jubi­le­ju, aici­na bied­rī­ba „Domes­nes” sadar­bī­bā ar Nacio­nā­lā kul­tū­ras man­to­ju­ma pār­val­di, Zemū­dens kul­tūr­vēs­tu­ris­kā man­to­ju­ma aso­ciā­ci­ju un Kol­kas Lībie­šu saie­ta namu, lai…

Piedāvājums

Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā var gūt ieska­tu Zie­meļ­kur­ze­mes lībie­šu kul­tū­rā, tra­di­cio­nā­la­jās nodarbēs, valo­das ska­nē­ju­mā un pie­kras­tes kul­tūr­vēs­tu­ris­ka­jā man­to­ju­mā. Saie­ta namā ir iespē­ja orga­ni­zēt un apmek­lēt kul­tū­ras pasā­ku­mus, semi­nā­rus, mācī­bas, izstā­des, kā arī saņemt tūris­ma infor­mā­ci­ju. Ir iespē­ja pie­teikt ekskur­si­jas, bet sko­lē­ni par lībie­šiem un viņu kul­tū­ru var uzzi­nāt ar inte­re­san­tas spē­les palīdzību.

Lībie­šu saie­ta nams ir pie­ejams apmek­lē­tā­jiem ar kus­tī­bu trau­cē­ju­miem un ratiņkrēs­los, kā arī vecā­kiem ar bēr­nu rati­ņiem. Ir arī mazu­ļu pār­tī­ša­nas vieta.

Organizācijas

Organizātsijd

Līvõd Īt

Lie­lā­kā un vecā­kā lībie­šu sabied­ris­kā orga­ni­zā­ci­ja ir 1923. gada 2. aprī­lī Mazir­bē nodi­bi­nā­tā Līvu savie­nī­ba (Līvõd Īt). Tā bija vien­ī­gā lībie­šu sabied­ris­kā orga­ni­zā­ci­ja, kas dar­bo­jās 20. gs. 20. un 30. gados. 1938. gada 19. jūli­jā Līvu savie­nī­ba tika pār­re­ģis­trē­ta par Līvu biedrību.

Par pir­mo savie­nī­bas vadī­tā­ju ievē­lē­ja Kār­li Stal­ti. Lai gan Līvu savie­nī­ba apvie­no­ja labi ja des­mi­to daļu no vis­iem lībie­šiem, tā bija lībie­šu sabied­ris­kās un kul­tū­ras dzī­ves gal­ve­nā vei­ci­nā­tā­ja un koor­di­nē­tā­ja, kurai gan ar pado­miem, gan mate­riā­li palī­dzē­ja dažā­das igau­ņu un somu biedrības.

Pēc padom­ju oku­pā­ci­jas 1940. gada 6. decembrī Līvu savie­nī­ba ofi­ciā­li tika slēg­ta. Ar nosau­ku­mu “Lībie­šu kul­tū­ras savie­nī­ba” tā tika atjau­no­ta 1988. gada 26. novembrī Rīgā. 1993. gadā bied­rī­ba atgu­va vēs­tu­ris­ko nosau­ku­mu. Savie­nī­bas bied­ru pir­ma­jā sarak­stā bija 142 lībie­ši un inte­re­sen­ti. Par pir­mo priekš­sē­dē­tā­ju ievē­lē­ja Ievu Neilan­di. Patei­co­ties Līvu savie­nī­bas aktī­va­jai dar­bī­bai, 1991. gadā Lat­vi­jas Repub­li­kas liku­mā “Par Lat­vi­jas nacio­nā­lo un etnis­ko gru­pu brī­vu attīs­tī­bu un tie­sī­bām uz kul­tū­ras auto­no­mi­ju” lībie­ši atzī­ti par Lat­vi­jas seno pamat­tau­tī­bu, par kuras nacio­nā­lās iden­ti­tā­tes un kul­tūr­vēs­tu­ris­kās vides sagla­bā­ša­nu atbil­dī­bu uzņe­mas valsts.

Šob­rīd Līvu savie­nī­bas ofi­ciā­li reģis­trē­tais nosau­kums ir bied­rī­ba “Līvu (lībie­šu) savie­nī­ba – Līvõd Īt”. Līvu savie­nī­bai ir reģio­nā­lās gru­pas Kolkā (1989.), Mazir­bē (1993.), Rīgā (1989.) un Ventspi­lī (1989.).

Līvu savienības Kolkas grupa

Par Līvu savie­nī­bas Kol­kas gru­pas dibi­nā­ša­nu 1989. gada 18. jūli­jā stās­ta sapul­ces pro­to­kols. Pulk­sten 10.00 noti­ka sapul­ce Kol­kas klu­bā, lai iedzī­vo­tā­jus iesais­tī­tu Lībie­šu kul­tū­ras savie­nī­bā. Sapul­ci vadī­ja LS val­des locek­le un grā­mat­ve­de, biju­sī kolce­nie­ce, Emī­li­ja Rozenfel­de. Iera­dās 38 cil­vē­ki, no kuriem 24 iesnie­dza pie­tei­ku­mus un tika uzņem­ti par savie­nī­bas bied­riem. Par priekš­sē­dē­tā­ju vien­bal­sī­gi ievē­lē­ja cie­ma klu­ba vadī­tā­ju Dinu Frei­ma­ni. Gal­ve­nie uzde­vu­mi bija tādi paši kā LS sta­tū­tos: uztu­rēt dzī­vu lībie­šu valo­du, lībie­šu vidū izpla­tīt zinī­bas un mācī­bas, palī­dzēt uzla­bot lībie­šu eko­no­mis­ko un sociā­lo dzīvi.

1990, gada 9. novembrī noti­ka Kol­kas gru­pas bied­ru kop­sa­pul­ce. To vadī­ja LS val­des pār­stā­ve V. M. Šuvcā­ne. Par Kol­kas gru­pas jau­no priekš­sē­dē­tā­ju ievē­lē­ja Gun­da­ru Bertholdu, par viet­nie­ci — Mārī­ti Zandber­gu, kasie­ri — Elzu Ešentāli.

No tā lai­ka pagā­ju­ši jau div­des­mit gadi. 2009. gada 18. jūli­jā Kol­kas gru­pa atzī­mē­ja savas dar­bī­bas nozī­mī­go jubi­le­ju. Viens no Kol­kas gru­pas gal­ve­na­jiem uzde­vu­miem vien­mēr bijis lībis­kā kul­tūr­man­to­ju­ma izpē­te un sagla­bā­ša­na dzim­ta­jā cie­mā. Tāpēc tika orga­ni­zē­ti tema­tis­ki pasā­ku­mi, pār­gā­jie­ni, ekskursijas.

Gru­pas sek­mī­gai dar­bī­bai vaja­dzē­ja arī tel­pas. Ar torei­zē­jās Kol­kas pagas­ta pado­mes priekš­sē­dē­tā­jas Mai­jas Rēri­has atbal­stu Kol­kas lībie­šu gru­pai ierā­dī­ja tel­pas Kol­kas cie­ma Zīta­ros. Bija iece­rēts izvei­dot dar­ba tel­pu, kura vien­lai­kus kal­po­tu arī par izstā­žu zāli. Lai iekār­to­tu tel­pas, cie­mā tika vāk­ti mate­riā­li par lībie­šu tēmu. Daudz lībie­šu sadzī­ves priekš­me­ti no Kol­kas un apkār­tē­jiem cie­miem 1950.–1960. gados bija aiz­ce­ļo­ju­ši uz Igau­ni­ju, bet ievē­ro­ja­ma daļa gāju­ši bojā Otrā pasau­les kara lai­kā. Tomēr vēl tika samek­lē­ti dažā­di lībie­šu dari­nā­ju­mi — rok­dar­bi, adī­ju­mi, sadzī­ves priekš­me­ti, zve­jas pie­de­ru­mi, kokizs­trā­dā­ju­mi. Tas bija pie­tie­ka­mi, lai varē­tu izvei­dot pir­mo izstā­di. Ar lie­lu entu­ziasmu Kol­kas gru­pas bied­ri remon­tē­ja iegū­tās tel­pas, iekār­to­ja un orga­ni­zē­ja izstādi.

1993. gada 3. aprī­lī atklā­ja cie­ma ļau­žu sarū­pē­to izstā­di un pašu spē­kiem izre­mon­tē­to un iekār­to­to tel­pu, kuru toreiz nosau­ca par Lībie­šu infor­mā­ci­jas cen­tru. Atklā­ša­nā pie­da­lī­jās arī dzej­nie­ki Uldis Bēr­ziņš un Juris Kronbergs no Zvied­ri­jas. Daļu no izstā­dē ekspo­nē­ta­jiem mate­riā­liem cil­vē­ki pavi­sam atde­va Lībie­šu infor­mā­ci­jas cen­tra rīcī­bā. Tāds bija sākums. Lai­ka ritu­mā papil­di­nā­jies ekspo­nā­tu skaits. Vēr­tī­ga ir Dzid­ras Bēr­zi­ņas dāvā­tā pūra­lā­de (1783. gads) un Arnol­da Einber­ga garie ādas zvej­nie­ku zāba­ki. Ekspo­nā­tu skaits, kas prie­cē tūris­tus un pašmā­ju ļau­dis, jau snie­dzas otra­jā simtā.

Kol­kas lībie­šu gru­pas dar­bī­bai akti­vi­zē­jo­ties, sāku­mā ierā­dī­tās tel­pas kļu­va par šau­rām. 1999. gadā cen­tram bla­kus atbrī­vo­jās vēl divas ista­bas, un Kol­kas pagas­ta pado­me, atbal­stot lībie­šu lūgu­mu, tās pie­šķī­ra infor­mā­ci­jas cen­tra vaja­dzī­bām. Lībie­šu cen­tra tel­pas papla­ši­nā­jās līdz čet­rām ista­bi­ņām. 1999. gadā gru­pas val­de cen­tru nosau­ca par Līvu infor­mā­ci­jas cen­tru Kūol­ka.

2000. gadā cen­tra izstrā­dā­tais pro­jekts «Kol­kas lībie­šu cen­tra pilnvei­do­ša­na» saņē­ma finan­siā­lo atbal­stu no Nīder­lan­des Kara­lie­nes Julia­nas fon­da. Pro­jek­ta tap­ša­nā un īste­no­ša­nā lie­las pūles iegul­dī­ja fon­da koor­di­na­to­re Lat­vi­jā Ieva Ernštrei­te. Līvu centrs kļu­va par mūs­die­nī­gi aprī­ko­tu vie­tu, kur lībie­ši varē­ja ikdie­nā pul­cē­ties, stip­ri­nāt savu lībis­ko iden­ti­tā­ti, apgūs­tot jau­nas zinā­ša­nas un iema­ņas, kā arī par vie­tu, kur popu­la­ri­zēt lībie­šu kul­tūr­vēs­tu­ris­ko man­to­ju­mu dau­dza­jiem Kol­kas viesiem.

Izman­tots Bai­bas Šuvcā­nes teksts.

Domesnes

Ar nosau­ku­mu Domes­nes pasau­les jūr­nie­ki līdz pat 20. gad­sim­ta sāku­mam pazi­na Kol­kasra­gu un Kol­kas bāku.  Bied­rī­ba Domes­nes izvē­lē­ju­sies seno viet­vār­du par savē­jo, jo jūt aici­nā­ju­mu izzi­nāt pagāt­ni, kuru vei­do­jis sav­da­bī­gais zemesrags.

Bied­rī­ba Domes­nes dibi­nā­ta 2013. gadā ar mēr­ķi pētīt un popu­la­ri­zēt Kol­kasra­ga kul­tūr­vēs­tu­ris­ko man­to­ju­mu. Bied­rī­bas rīcī­bā ir Kol­kas plud­ma­lē un tās tuvē­jā apkārt­nē izska­lo­to priekš­me­tu kolek­ci­ja – kuģu vra­ku daļas, mili­tā­ras dar­bī­bas lie­ci­nie­ki, ar pie­kras­tes cil­vē­ku saim­nie­cis­ko dar­bī­bu sais­tī­ti priekš­me­ti u.c.

Bied­rī­bas akti­vi­tā­tes ir sais­tī­tas ar kolek­ci­jas priekš­me­tu izpē­ti un sagla­bā­ša­nu, izglī­to­jo­šu pasā­ku­mu un izstā­žu rīko­ša­nu. Bied­rī­ba ini­ciē­ju­si ide­ju Kol­kas pagas­tā izvei­dot zemū­dens man­to­ju­ma ekspo­zī­ci­ju, kura guvu­si atbal­stu Dun­da­gas nova­da pašval­dī­bā un tā atvē­lē­ju­si vie­tu bied­rī­bas ide­ju rea­li­zā­ci­jai Kol­kas Lībie­šu saie­ta namā.

Bied­rī­ba savu mēr­ķu sasnieg­ša­nā cie­ši sadar­bo­jas ar atbil­dī­ga­jām valsts iestā­dēm, tādām kā Valsts kul­tū­ras man­to­ju­ma pār­val­de, kon­sul­tē­jo­ties par man­to­ju­ma sagla­bā­ša­nas jautājumiem.

Nozī­mī­gā­kie bied­rī­bas orga­ni­zē­tie pasākumi:

  • Kol­kas bākas 130. gad­skār­tas svi­nī­bas (2014)
  • Semi­nārs par zemū­dens kul­tūr­vēs­tu­ris­kā man­to­ju­ma sagla­bā­ša­nu (2015)
  • Izstā­de Toma nāss vai Baz­nī­cas rags ES kul­tū­ras man­to­ju­ma die­nu ietva­ros (2016)

Projekti

Mazo etnis­ko kul­tūr­tel­pu attīs­tī­ba un popu­la­ri­zē­ša­na kā tūris­ma galamērķis

Sui­tu novads un Lībie­šu krasts Lat­vi­jā, Setu zeme (Seto­maa) un Kihnu sala Igau­ni­jā pār­stāv īpa­šas dzī­vas kul­tū­ras, kuru tra­dī­ci­jas jop­ro­jām caur­vij vie­tē­jo iedzī­vo­tā­ju ikdie­nu. Seto­maa, Kihnu un Sui­tu kul­tū­ras man­to­jums ir iekļauts UNESCO nema­te­riā­lā kul­tū­ras man­to­ju­ma sarak­stā, Lībie­šu krasts šob­rīd ir pie­tei­ku­ma pro­ce­sā. Lai šīs uni­kā­lās kul­tū­ras vēr­tī­bas popu­la­ri­zē­tu pla­šai sabied­rī­bai, tās tiks iekļau­tas tūris­ma pie­dā­vā­ju­mā. Auten­tis­ka kul­tū­ras pie­re­dze ir viena no lie­lā­ka­jām vēr­tī­bām, uz ko varam bal­stīt tūris­ma pie­dā­vā­ju­mu lau­kos, jo mūs­die­nu ceļo­tājs novēr­tē patieso.

Kihnu kul­tūr­tel­pa iekļau­ta UNESCO nema­te­riā­lā kul­tū­ras man­to­ju­ma sarak­stā 2008. gadā, lai sagla­bā­tu sadzī­ves un lauk­saim­nie­cī­bas tra­dī­ci­jas, ko cau­ri gad­sim­tiem pār­sva­rā uztur salas sie­vie­tes, kamēr vīri tra­di­cio­nā­li nodar­bo­ju­šies ar zvej­nie­cī­bu un roņu medī­bām. Kihnu salas man­to­jums izpau­žas neskai­tā­mās tau­tas dzies­mās, rota­ļās, dejās, kāzu tra­dī­ci­jās, rok­dar­bos un reli­ģis­ko svēt­ku svi­nē­ša­nā. Kale­va­las dzie­dā­ju­mi ir sens Kihnu salas mutvār­du fol­klo­ras man­to­jums, taču vis­pa­zīs­ta­mā­kā Kihnu zīme ir salas sie­vie­šu dari­nā­tie vil­nas rok­dar­bi košās krā­sās un ar sarež­ģī­tiem izšu­vu­miem, kur tra­di­cio­nā­lie rak­sti sais­tī­ti ar senām leģen­dām. Sali­nie­ku dzī­ve gad­sim­tu garu­mā biju­si izolē­ta no ārpa­sau­les, tāpēc vie­tē­jās kul­tū­ras vide ir īpa­ši savdabīga.

Setu poli­fo­nis­kie dzie­dā­ju­mi „lee­lo” ir sarak­stā no 2009. gada. Seti ir nelie­la etnis­ka kopie­na Dien­vi­daus­tru­mi­gau­ni­jā un Pečo­ru apga­ba­lā Krie­vi­jā. Poli­fo­nis­kie jeb daudz­bal­sī­gie dzie­dā­ju­mi tiek izpil­dī­ti, sapo­šo­ties krāš­ņos tau­tas tēr­pos, vado­šā dzie­dā­tā­ja uzsāk pir­mā, un tad pie­vie­no­jas koris, šādi atkār­to­jot kat­ru dzies­mas rin­du. Izci­las priekš­dzie­dā­tā­jas ir labas impro­vi­zē­tā­jas un dzies­mu tek­sti nere­ti rodas priekš­ne­su­ma lai­kā. Vis­la­bā­kā priekš­dzie­dā­tā­ja tiek kro­nē­ta Seto Karaļ­valsts Die­nā kā kara­ļa „Dzies­mu Māte”. Mūs­die­nās daudz­bal­sī­gie dzie­dā­ju­mi pava­da ikvie­nu vie­tē­jo pasā­ku­mu un sais­ta tūristus.

Sui­tu kul­tūr­tel­pa 2009. gadā tika iekļau­ta UNESCO Nema­te­riā­lā kul­tū­ras man­to­ju­ma, kam jāno­d­ro­ši­na neat­lie­ka­ma sagla­bā­ša­na, sarak­stā. Dau­dzi zina, ka Sui­ti ir nelie­la kato­ļu kopie­na luter­ti­cī­ga­jā Kur­ze­mē, un to vei­do Alsun­gas novads, Jūr­kal­nes pagasts (Ventspils novads) un Gude­nie­ku pagasts (Kul­dī­gas novads). Nepa­ras­tā kul­tūr­vi­de un iden­ti­tā­te vei­do­ju­sies, patei­co­ties lat­vie­šu, lībie­šu, poļu un vācu kul­tū­ru mijie­dar­bī­bai. Pazīs­ta­mā Sui­tu sie­vu dzie­dā­ša­nas manie­re saucas burbons.

Lībie­šu krasts kā šīs senās tau­tas kul­tūr­tel­pa ir ceļā uz iekļau­ša­nu UNESCO nema­te­riā­lās kul­tū­ras man­to­ju­ma sarak­stā. 12 pie­jū­ras cie­mi gla­bā un vēlas parā­dīt arī pasau­lei savu rak­stu­ru un tra­dī­ci­jas. Dun­da­gas un Ventspils pašval­dī­bas pro­jek­ta ietva­ros saga­ta­vo­ju­šas nacio­nā­lā līme­ņa pie­tei­ku­mu sarakstam. 

Šie reģio­ni ir īpa­ši ar savu etnis­ko kul­tū­ru un vēr­tī­bām. Sauk­lis “Dzī­vās tra­dī­ci­jas: Uni­kā­lais vieno” savij kopā vis­us čet­rus reģio­nus, izce­ļot to, ka kat­rā reģio­nā ikdie­nā tiek uztu­rē­tas vie­tē­jās uni­kā­lās tra­dī­ci­jas. Kopī­gā pro­jek­tā izstrā­dā tūris­ma pie­dā­vā­ju­mu, kas vis­os reģio­nos bal­stī­sies uz sadar­bī­bu starp vie­tē­jā kul­tū­ras man­to­ju­ma nesē­jiem un vie­tē­jiem tūris­ma uzņē­mē­jiem, caur kuru pakal­po­ju­miem tra­di­cio­nā­lās vēr­tī­bas pla­šāk ienāks pub­lis­ka­jā tel­pā un kļūs ikvie­nam pie­eja­mas. Tra­di­cio­nā­lie ēdie­ni, krāš­ņie tēr­pu rak­sti, senat­nī­gie dzie­dā­ju­mi, svēt­ku tra­dī­ci­jas un citas vēr­tī­bas tiks pada­rī­tas sapro­ta­mas un pie­vil­cī­gas tūris­tiem, ļau­jot iesais­tī­ties un pie­dzī­vot senat­ni mūs­die­nās – uzzi­nāt leģen­das, izprast dzie­dā­ju­mus, tuvāk iepa­zīt rok­dar­bu un amat­nie­cī­bas tra­dī­ci­jas. Čet­ri etnis­kie reģio­ni apvie­no­ti tūris­ma pie­dā­vā­ju­mā, ko palī­dzēs iepa­zīt tūris­ma mar­šru­ti, bro­šū­ra, kaba­tas for­mā­ta tūris­ma ceļ­ve­ži un kar­te, kā arī pasā­ku­mu kalen­dārs. Nori­si­nās arī dau­dzi tūris­tiem inte­re­san­ti pasā­ku­mi, pie­mē­ram, Kihnu Man­to­ju­ma Die­nas Igau­ni­jā un Somugru tau­tu svēt­ki tepat pie mums, Lībie­šu krastā.

Pro­jek­tā “ETNISKO KULTŪRTELPU ATTĪSTĪBA KĀ TŪRISMA GALAMĒRĶIS “UNESCO-tou­rism”” ar Esto­nia-Lat­via Prog­ram­mas no Eiro­pas reģio­nā­lā attīs­tī­bas fon­da atbal­stu pie­da­lās Etnis­kās Kul­tū­ras Centrs „Sui­ti”, Dun­da­gas nova­da dome, Ventspils nova­da dome, Kul­dī­gas nova­da dome, Alsun­gas nova­da dome, LLTA „Lau­ku ceļo­tājs”, Seto­maa Tou­rism NVO, Kihnu pašval­dī­ba, Kihnu kul­tūr­tel­pas fonds, Värska pašval­dī­ba, Meremäe pašvaldība.

UNESCO nema­te­riā­lais kul­tū­ras mantojums 

Viens no vēr­tī­bām bagā­tā­ka­jiem UNESCO sarak­stiem vei­dots, lai sagla­bā­tu dzī­vu nema­te­riā­lo kul­tū­ras man­to­ju­mu. Ar nema­te­riā­lo kul­tū­ras man­to­ju­mu apzī­mē mutvār­du izpaus­mes for­mas, valo­du un dia­lek­tus, paražas,svētkus, rituā­lus un spē­les, dažā­das tra­di­cio­nā­lās zinā­ša­nas un pras­mes, kā arī ar tām sais­tī­tus ins­tru­men­tus un priekš­me­tus un kultūrtelpas.

Kul­tūr­tel­pas ir īpa­šas vie­tas, kur no paau­dzes paau­dzē nodo­tās tra­dī­ci­jas tiek sagla­bā­tas un kop­tas vidē, kurā šīs tra­dī­ci­jas ir vēs­tu­ris­ki cēlu­šās. Lat­vi­jā un Igau­ni­jā atro­da­mas vai­rā­kas kul­tūr­tel­pas, kurām UNESCO pie­šķī­ru­si star­ptau­tis­ku atzinību.

Vai tas būtu Alsun­gas pusē pie sui­tu sie­vām ar mīles­tī­bu cepts sklan­drau­sis, vai brī­dis, kurā apbrī­not līvu vīru iznes­to die­nas lomu vēju noglu­di­nā­ta­jā lie­da­gā Lībie­šu kras­tā, vai arī setu daudz­bal­sī­ga­jā dzie­dā­ju­mā saklau­sī­tā dzī­ves gud­rī­ba un paze­mī­ba, vai var­būt iedves­ma, ko rai­sa dzī­ves­prie­cī­gie un krā­sai­nie Kihnu salas amat­nie­ku dari­nā­ju­mi, – kat­ra no šīm pie­re­dzēm ir lai­kā un tel­pā kon­cen­trē­tu tra­dī­ci­ju izpaus­me, ko mēs varam saņemt nepa­ras­ta tūris­ma pro­duk­ta vei­do­lā un kas palīdz mums ceļot jēgpil­ni – topot zino­šā­kiem, pras­mī­gā­kiem un iedvesmotākiem.

Vai­rāk infor­mā­ci­jas par UNESCO man­to­ju­ma vēr­tī­bām Lat­vi­jā pie­eja­ma: http://​lat​vi​jasdar​gu​mi​.unesco​.lv/​lv/

UNESCO Nema­te­riā­lā kul­tū­ras man­to­ju­ma sarak­sti pie­eja­mi: https://​ich​.unesco​.org/​e​n​/​l​i​sts