Notikumu kalendārs
Jaunumi
Pankūku diena Kolkas Lībiešu saieta namā
„Pļēd’s – tās i” tād’s ka” pankūk’s”, – saka lībieši. Un ir jau ar! Proti, līdzība ir sastāvdaļās, taču gatavošanas tehnoloģija atšķirīga – tās tiek ceptas uz plāts cepeškrāsnī. Gluži kā dabā, kur viss vienkāršais ir brīnumu pilns, tāpat ir ar pļedām – vienkārši…
Vakarēšana ar adīšanu 2
Vakarēšana ar lībiešu rakstiem un TLMS «Irbi» vadītāju Baibu Pilāni. Turpināsim apgūt jaunus meistarstiķus adīšanā, dalīsimies savās pieredzēs un materiālos, ko esam izzinājuši pēc iepriekšējās nodarbības. Dižojamies ar saviem iesāktajiem vai paveiktajiem projektiem.…
Sarunas par Krišjāni Valdemāru
SARUNAS PAR KRIŠJĀNI VALDEMĀRU tikšanās ar grāmatas «Krišjānis Valdemārs dzīves hronika» autoru Edmundu Krastiņu ⚓ Latvijas valsts dibināšanas svētku gaisotnē risināsim sarunas ar Valdemāra dzīves un Latvijas tautsaimniecības vēstures pētnieku, bijušo politiķi Edmundu…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.