Notikumu kalendārs
Jaunumi
15.06. plkst. 14:00 Latgales mākslinieču apvienības «Densa» izstādes «Vienā elpa ar dabu» atklāšana un magnētiņu gatavošanas meistarklase
14.06. plkst. 15:00 Maijas Bērziņas gleznu izstādes noslēguma pasākums, kurā būs iespēja iegūt mākslinieces radītu portretu
Nepalaidiet garām iespēju! 14. jūnijā Kolkas Lībiešu saieta namā viesosies talantīgā māksliniece Maija Bērziņa, kura piedāvās izveidot jūsu unikālu…
Amatierteātra «Īve» izrāde «Ar spaini pa galvu» Kolkas Lībiešu saieta namā
Amatierteātra «Īve» brīnišķīgā izrāde «Ar spaini pa galvu» vakar priecēja né tikai skatītājus, bet arī pašus aktierus Pēc izrādes ciemiņi atzina, ka Lībiešu saieta nams ir dikti smuka māja un šeit esot kolosāla publika Izrādes laikā esot pamanīts né viens vien smaids,…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.