Notikumu kalendārs
Jaunumi
RUDENS GADATIRGUS
Kolkas Lībiešu saieta nama pagalmā un iekšpagalmā lustes ar dzeju, teātri un tirgošanos! 11:30 teātra studijas «Kāpnes» dzejas izrāde lībiskajā dialektā «Valod sild sird». Aicinām pirkt, pārdot un atpūsties gribētājus!…
Lībiešu dzejas diena
Aicinām visus uz Lībiešu dzejas dienu Kolkas Lībiešu saieta namā 10. septembrī plkst. 14.00. Skanēs lībiešu dzeja, sarunas ar dzejnieci un mākslinieci Baibu Dambergu un atmiņu stāsti.…
Ingas Bertholdes gleznu izstāde ATRAŠANĀS VIETA
Ingas Bertholdes gleznu izstāde ATRAŠANĀS VIETA Izstādes atklāšana 1. septembrī plkst.15.00. Apskatāma bez maksas visu septembra mēnesi katru dienu plkst. 9.30 – 17.00. Gleznu autore stāsta .…..»Uzaugu pie jūras, vecvectēva, lībieša Andreja Bertholda, celtajās…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.