Notikumu kalendārs
Jaunumi
Vēsturisko afišu izstādes atklāšana
Aicinām uz Kolkas apkaimes 1920. – 1940. gadu vēsturisko afišu izstādes atklāšanu. Ar Talsu novada pašvaldības finansiālu atbalstu un biedrības «Kolkas radošā grupa» līdzfinansējumu īstenots projekts «Lībiešu krasta vēsturiskie kultūras pasākumi 20. gadsimta pirmās…
Tikšanās ar Māru Tīmani
Kolkas lībiešu saieta namā 25.augustā 16.00 tikšanās ar Māru Tīmani – pirtnieci, zāļu sievu, radošu personību no Kazdangas, kas ļaujas sajūtu radīšanai un sajūtu čukstu piefiksēšanai dažādās izpausmēs .…. caur vārdu, caur skaņu, caur krāsu, caur augiem, caur pirti…
Kolkas dzimtu stāsti
Kolkas Lībiešu saieta namā 12. augustā plkst. 19.00 Abaju – Adamkoviču dzimtas stāsti. Šajā pirmajā Kolkas lībiešu pēcteču dzimtām veltītajā vakarā aplūkosim abas dzimtas vienkopus. Pasākuma iesākumā paredzēta bilžu prezentācija un stāstījums par Abaju un Adamkoviču…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.