Notikumu kalendārs
Jaunumi
Lībiešu jaunieši viesojas Kolkā
Aicinām Jūs uz pasākumu, kurā visu pēcpusdienu (14:00, 15:00, 16:00) varēs apskatīt prezentāciju par Lībiešu mantojumu mūsdienu jauniešu…
Lamsteru ģimenes izstāde LĪVU SKATS
No sestdienas, 9. jūlija, līdz augusta beigām Kolkas Lībiešu saieta namā apskatāma Solveigas Lamsteras tēlniecības darbu un Vara Lamstera gleznu izstāde “Līvu skats”. Solveiga Lamstera (1941–2015) dzimusi Ventspilī, dzīvojusi un strādājusi Rīgā. Vasaras mēnešus…
Seminārs par lībiskajām iezīmēm vidē
Otro gadu Kolkas Lībiešu saieta nams organizē Kolkas kalendāra fotokonkursu. Šogad esam izvēlējušies kalendāru veidot kā vizuālu apkopojumu tam, ko lībisku varam redzēt Lībiešu krastā. Ikviens ir aicināts iesūtīt savus attēlus kalendāram līdz 2022. gada 30. jūnijam uz…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.