Notikumu kalendārs
Jaunumi
Gitas Šmites gleznu izstāde «Portreti»
Līdz 7. jūlijam Kolkas Lībiešu saieta namā apskatāma mākslinieces Gitas Šmites gleznu izstāde «Portreti». Gleznas ir né tikai vizuāls baudījums, bet arī var iepazīties ar portretēto cilvēku stāstiem. Tikšanās ar mākslinieci notiks saulgriežu noskaņās 18. jūnijā plkst.…
Tautasdziesmu teicējas 1991. izstāde
aprīlī plkst. 14.00 Kolkas Lībiešu saieta namā tika atvērta multimediāla izstāde “Tautasdziesmu teicējas.1991”, kas turpina savu ceļu Latvijā. Ekspozīcijas saturā ir režisores Daces Micānes-Zālītes un video operatora Viestura Graždanoviča veidotas 8 folkloras…
Īpaša Kolkasraga fotogrāfiju izstāde
Kolkas Lībiešu saieta namā apskatāmas pie mums neredzētā tehnikā tapušas Kolkasraga vētras fotogrāfijas. Darbu autors Dafydd Williams ir eksperimentālais fotogrāfs no Lielbritānijas. Viņš darbojas projektā *kickplate*, kas, organizējot starptautiskas fotogrāfiju…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.