Notikumu kalendārs
Jaunumi
Ekskursantu laiks ir sācies!
Ienirstiet unikālajā lībiešu kultūrā un vēsturē Lībiešu Saieta Namā. Šī ir iespēja piedzīvot ko patiesi retu – senu valodu, tradīcijas un stāstus, kas dzīvo vēl…
Maijas Bērziņas gleznu izstāde
Izstāde piedāvā skatītājiem ielūkoties mākslinieces spilgtajā un ekspresīvajā pasaulē, kur dominē dinamiskas kompozīcijas un krāsu bagātība. Māksliniece uzsver cilvēcisko saišu, ģimenisko vērtību un gara spēka nozīmi mūsdienu trauksmainajā laikā. Izstāde ir iespēja…
Kolkas Lībiešu saieta nama darba laiks vasaras sezonā
Kolkas Lībiešu saieta nams tagad atvērts KATRU dienu no 9:30 līdz…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.