Notikumu kalendārs
Jaunumi
Kolkas Lībiešu saieta nams ieguvis jau divas valsts mēroga atzinības
Šī gada 9. martā atklātajā Lībiešu saieta namā Kolkas «Pastniekos» atspoguļojas projektētāju un būvnieku meistarība, kas ir novērtēta augsta līmeņa Latvijas būvniecības konkursos. Marta sākumā noslēdzās konkurss «Latvijas Būvniecības gada balva 2018», kuram kopskaitā…
Putnu modināšana
Kolkas ansamblis Laula ir devis savu artavu pavasara atnākšanā – putni ir pamodināti! #tšītšor Pavasara saulgriežos vai arī Lieldienās lībieši devās pie jūras modināt putnus. Lībieši tāpat kā citas tautas ticēja, ka putni pa ziemu nevis aizlido prom, bet gan to pavada…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.