Notikumu kalendārs
Jaunumi
Putnu un pavasara modināšana Kolkasragā
Kurzemes pusē lielākais Lībiešu mantojuma dienas pasākums ar putnu modināšanu notika Kolkasragā svētdien, 23. martā. Šogad putnus celties aicināja Kolkas ansamblis “Laula” (vadītāja Dzintra Tauniņa), Julgī Stalte un Lībiešu bērnu un jauniešu nometne – vasaras skola…
22.martā Lībiešu saieta namā satikās Zvirgzdiņu dzimta
22.martā Lībiešu saieta namā satikās Zvirgzdiņu dzimta, lai suminātu Zeltu Grīnpukali (dzim. Zvirgzdiņa) viņas 100 gadu jubilejā. Šajā dienā Zvirgzdiņu dzimta dāvina LSN vējrādītāju, kas turpmāk rotās ēkas jumtu. Vējrādītājs tapis par godu Zeltas Grīnpukales tēvam…
Viss par un ap ezi kopā ar dabas pētnieku Vilni Skuju
Tā 1. martā dabas pētnieks Vilnis Skuja mūs ieveda ežu pasaulē. Tagad mēs zinām né tikai to, ka ezim ir 5000 – 7000 adatu, kas patiesībā ir pārveidojušies mati, ka mazie ezēni piedzimst, kaili, bez attīstītām adatām un daudz ko citu, bet arī to, ka Kolkā né tikai…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.