Notikumu kalendārs
Jaunumi
Vastalovā jeb Meteņu pasākums
Par to, ka Kolkā sastopamas čaklas un radošas saimnieces, varēja pārliecināties ikviens, kurš sestdien, 22.februārī, atnāca uz Kolkas Lībiešu saieta namā rīkoto Vastalovā jeb Meteņu pasākumu. Galdā tika celtas dažādas pankūkas. Un kā piedevas pie pankūkām varēja…
Gatavošanas meistarklase kopā ar Sigitu Grīnpukali
Aizver acis, iedomājies, kā smaržo tikko cepts rausis, kas gatavots no rudzu miltiem un pildīts ar kartupeļu un burkānu masu, un pārliets ar gardum gardo krējuma un cukura kārtiņu. Sajuti? Un tā garša! To visu un vēl daudz ko citu 31. janvārī bija iespēja baudīt tiem,…
Barikāžu aizstāvju atceres diena
20. janvārī – Barikāžu aizstāvju atceres dienā – aicinām pulcēties pie atmiņu ugunskura un pēc tam noskatīties dokumentālo filmu «Podnieks par Podnieku», kurā ietverti arī 1991. gada Barikāžu laikā filmētie…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.