Notikumu kalendārs
Jaunumi
Starptautiskā plenēra «Līvzeme» gleznu izstāde
Līvu savienības Kolkas grupas 2024.gada noslēguma pasākums
…
Puzuru talka Kolkas Lībiešu saieta namā
20.decembrī darinājām puzurus – puzuris, lukturis, krīģis jeb spurgulis ir tradicionāls iekaramais telpu rotājums, kas gatavots, uz diega saverot niedru, salmu vai smilgu posmiņus un papildinot tos ar ēveļskaidām, dzīpariem, putnu spalvām un lupatu vai papīra…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.