Notikumu kalendārs
Jaunumi
Biedrības «Domesnes» veidota izstāde «Stāsti no jūras dzelmes»
Uz izstādes „Stāsti no jūras dzelmes” atklāšanu 24. oktobrī, atzīmējot Kolkas bākas 140. jubileju, aicina biedrība „Domesnes” sadarbībā ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, Zemūdens kultūrvēsturiskā mantojuma asociāciju un Kolkas Lībiešu saieta namu, lai…
Danču vakars
Sestdien aizvadījām pasākumu, kas bija veltīts Kolkas Lībiešu saieta namā 5 gadu jubilejas svētkiem un Līvu savienības Kolkas grupas 35 gadu jubilejai, kas tikai gaidāma vasarā! Kopīgi atsaucām atmiņā Kolkas Lībiešu saieta nama padarīto laikā, kopš nams ir vaļā.…
Putnu modināšana
2024.gada 24.martā arī Kolkas Lībiešu saieta namā piedalījās Lībiešu mantojuma dienā, modinot putnus. Putnus modinājām Kolkasrags, piedaloties Kolkas Lībiešu ansamblim “Aula”, kā arī folkloras kopa »Dandari» Kopīgi dziedājām tradicionālo putnu modināšanas dziesmu,…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.