Notikumu kalendārs
Jaunumi
Iespēja iegādāties grāmatu »Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi»
Pie mums ir iespējams iegādāties vācbaltiešu jurista, dzejnieka, rakstnieka un izdevēja Ulriha Hermaņa Gustava brīvkunga fon Šlipenbaha grāmatu “Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi” ”Grāmatas “Gleznaini ceļojumi pa Kurzemi” pirmizdevums, kas laists klajā 1809.gadā vācu…
Adīšanas darbnīca »Ziemeļkurzemes zeķu raksti»
Ceturdien, 26.oktobrī plkst.17.00 Kolkas Lībiešu saieta namā Adīšanas darbnīca »Ziemeļkurzemes zeķu raksti» Prasmes ierādīs TLMS »Irbi» vadītāja Baiba Pilāne. Šī būs ceturtā darbnīca, nodarbību ciklā, kuru īsteno biedrība »Košrags» ar Talsu novada pašvaldības…
Izstāde »Cimdi šūpolēs»
Līdz oktobra beigām kolceniekiem un Kolkas apmeklētājiem ir iespēja apmeklēt izstādi “Cimdi šūpolēs”, kuras kuratore ir TLMS “Irbi” vadītāja Baiba Pilāne. 2023.gada sākumā sadarbībā ar biedrību Košrags un Talsu novada pašvaldības finansiālu atbalstu tika īstenots…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.