Notikumu kalendārs
Jaunumi
Sarunu festivāla «Lampa» tiešraides Kolkas Lībiešu saieta namā
Sarunu festivāls «Lampa» ir vide un impulss nemitīgai sevis pilnveidošanai mūžīgi mainīgajā pasaulē. Festivāla saturs neatstāj vienaldzīgu – tās ir dzīvesprieka pilnas dienas, kurās asināt prātu, paplašināt redzesloku un izaicināt savus priekšstatus. Tā ir…
Jūras svētki Kolkā
11. jūlijā Jūras svētki Kolkā. Plkst. 10.00–12.00 Lauku labumu tirdziņš Kolkas Lībiešu saieta nama pagalmā. Plkst. 10.00–10.30 Tikšanās ar mākslinieci Justīni Lūci. Stāsts par grafikas izstādi «Sõv» Kolkas Lībiešu saieta namā. Izstāde apskatāma visu dienu. …
Darba laiks Jāņos
22. jūnijā nams atvērts plkst. 8.30−15.00 23. jūnijā nams ir slēgts. 24. jūnijā nams ir…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.