Notikumu kalendārs
Jaunumi
Gada nogale Kolkas Lībiešu saieta namā
Pirmais gads Kolkas Lībiešu saieta namam ir paskrējis vēja spārniem. Ir notikuši vairāk kā trīsdesmit pasākumi, bijušas regulāras mainīgās izstādes, novadītas vairāki desmiti ekskursiju, saņemti viesi no tuvienes un tālienes. Esam gandarīti par šo gadu. Taču darbs…
Oktobra ziņa
Darbinieka atvaļinājuma laikā no 18. oktobra līdz 1. novembrim Lībiešu saieta nams slēgts. Apmeklējumu var pieteikt, zvanot biedrību pārstāvjiem – Maijai (+371 25902280), Mārītei (+371 29198596) vai Dženetai (+371 29475692). Ilze…
Septembra ziņas
Lībiešu saieta namam šī ir bijusi darbīga vasara. Trīs vasaras mēnešos pie mums viesojušies vairāk kā četri tūkstoši apmeklētāju, trešdaļa no tiem bijuši ārvalstu viesi. Cilvēki ir nākuši gan uz pasākumiem, gan apmeklēt izstādes, gan noskaidrot tūrisma informāciju, kā…
Vēstures rakstos Baltijas somu tauta lībieši pirmo reizi minēta 12. gs. Kopš 12. gs. beigām tagadējās Latvijas teritorijā izšķirami šādi lībiešu novadi: Ziemeļkurzeme, Daugavas lejtece, Gaujas lejtece, Metsepole un Idumeja Vidzemē, kur blakus dzīvoja gan lībieši, gan latgaļi. Ziemeļkurzemē bijušas zemes ar nosaukumiem: Bandava, Ventava, Vanemā.
11. un 12. gs. lībieši dzīvojuši pilskalnos: Aizkrauklē, Turaidā, Sateselē, Kurzemē Talsos, Tukumā, Nogalē, kā arī ciemos: Mārtiņsalā, Salaspils Laukskolā, Doles Raušos, Ikšķilē. 12. gs. sāka veidoties Rīga. Tās vietā jau atradās divi ciemi, kuros lielākoties dzīvojuši Kurzemes un Daugavas lībieši.
13. gs. visas Latvijas teritorijā dzīvojošās vietējās tautas jau bija pakļautas un kristianizētas. Mainījās to tradicionālais dzīvesveids. Lībieši pakāpeniski tika asimilēti. Daudzie kari un epidēmijas Vidzemē noveda pie lībiešu izzušanas.